Vieni bet kopā? Vientuļi dzīvojošo senioru digitālā (ne)vienlīdzība, rūpes un starppaaudžu attiecības

Kaut arī digitālais laikmets rada jaunas aprūpes, sadarbības un savstarpīguma iespējas, tas rada arī nevienlīdzības starp paaudzēm, dažādām ienākumu grupām, kā arī valstīm dažādi pieejamo aprūpes resursu un infrastruktūras dēļ. Covid-19 pandēmija un ar to saistītā sociālā distancēšanās ir īpaši palielinājusi vecāka gadagājuma cilvēku skaitu, kas izmanto mobilās tehnoloģijas, lai sazinātos ar ģimeni un draugiem. Tā kā dzīves ilgums pieaug un samazinās neapmierinošu attiecību tolerance ģimenē, tad dažādu iemeslu dēļ pieaug arī uz laiku vai ilgstoši vienatnē dzīvojošo cilvēku skaits. Pievēršoties izaicinājumiem dzīvot vienatnē, EQualCare projekts ir vērsts uz pašaprūpes un digitālo tīklu saistību izpēti vienatnes dzīves kontekstā.

EQualCare mērķis ir padziļināt izpratni par digitalizāciju, starppaaudžu aprūpes attiecībām un vecāku cilvēku, kas dzīvo vieni, aprūpi, šo attiecību veidošanas politiku, kā arī veicināt nevienlīdzības mazināšanu, izmantojot sadarbību un līdzdalīgu pētījuma dizainu. EQualCare aplūko dzimuma, kultūras un sociālekonomisko nevienlīdzību gan starp valstīm, gan reģioniem to iekšienē, ņemot vērā atšķirīgo demogrāfisko situāciju un politisko fonu.

Metode: EQualCare izmanto starpkultūru salīdzinājumu, kur Somija un Zviedrija pārstāv gadījumu, kur sasniegta visaptveroša pilsoniskās un privātās dzīves digitalizācija, bet Vācijas un Latvijas situācija sniedz kontrastu, atrodoties atšķirīgā digitalizācijas pakāpē. Izmantojot līdzdalīga pētījuma metodi (PAR), EQualCare kā līdzpētniekus plāno rekrutēt cilvēkus vecumā no 60 gadiem. Šie līdzpētnieki kopā ar pētniekiem definēs jautājumus un problēmas, kas saistītas ar EQualCare mērķi, kā arī uzmeklēs vecākus cilvēkus, kuri kopienā dzīvo vieni un uzklausīs viņu pieredzi. Katrai valstij būs divi PAR projekti, un tiks piesaistīti līdzpētnieki, nodrošinot dzimuma, sociālekonomiskā un kultūras konteksta dažādību.

EQualCare modelis veicina līdzdalīgu politikas veidošanu, kuras ietvaros PAR projekts sekmēs sociālās nevienlīdzības samazināšanos vietējā līmenī, bet kopā ar citu grupu paveikto novedīs pie izmaiņām augstākā (piemēram, reģionālā vai valsts) līmenī. Sadarbojoties četrām Eiropas valstīm, PAR projektiem būs pārnacionāla ietekme. Projektā tiks veikta sociālās politikas dokumentu un tiesību aktu, kā arī statistikas datu analīze, fokusējoties uz mērķgrupu virs 60 gadiem un digitalizācijas procesu.

Projekta konsorcijs ir starpdisciplinārs, apvienojot pieredzējušus antropoloģijas, biznesa, organizācijas un vadības studiju, kultūras studiju, izglītības, dzimtes studiju, psiholoģijas un socioloģijas jomu pētniekus. Konsorcija patrneri bez Latvijas Universitātes ir Frankfurtes Gētes Universitāte (Vācija), Hankenas Ekonomikas skola (Somija) un Kārlstades Universitāte (Zviedrija). Projektu plānots īstenot 36 mēnešos (2021. gada aprīlis – 2024. gada maijs). Projekts tiek īstenots Kopējās programmēšanas iniciatīvas More Years, Better Lives ietvaros un Latvijas pusē to finansē Izglītības un zinātnes ministrija. No Publiskā antropoloģijas centra projektā iesaistīti Aivita Putniņa, Ilze Mileiko, Māris Brants, Zane Linde-Ozola, Māra Neikena un Kārlis Lakševics. Lai iesaistītos projekta aktivitātēs, kā arī dalītos ar būtisku informāciju, raksti mara.neikena@lu.lv.