Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Personāls
Pēdējās izmaiņas veiktas:
10.12.2018
Māris Brants

Sociologs – gan pēc Latvijas Universitātē iegūtā maģistra grāda, gan pēc pārliecības. Turpat 10 gadus bijis pētnieks LZA ekonomikas institūtā un pasniedzējs LU Socioloģijas nodaļā. Pētnieciskās intereses: sociālā nevienlīdzība, sociālās pārmaiņas,sociālā gerontoloģija, demogrāfija. Pēc tam – arī jau turpat 10 gadus – nodarbojas ar lietišķajiem pētījumiem.

Galvenās pētījumu tēmas: darba tirgus, ģimenes politika, sociālā palīdzība, e-pārvalde.

Antropoloģijas studentiem mēģina pasniegt kvantitatīvās metodes. Dažos gadījumos tas izdodas.

Agnese Cimdiņa

Sociālantropoloģe, kas antropoloģijas bakalaura, maģistra un doktorantūras izglītību ieguvusi Bergenas Universitātē Norvēģijā. No 2004. – 2009. gada rudenim strādājusi par pētnieci un lektori Alesundas augstskolā Norvēģijā. Doktora disertāciju rakstījusi par skandināvu uzņēmējdarbību Baltijā. Patlaban pēta attīstības stratēģijas un saimniekošanas veidus Latvijas laukos  ESF projekta  „Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes – Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas” ietvaros. Agneses specializācijas jomas ir ekonomikas antropoloģija, biznesa antropoloģija, attīstības antropoloģija un antropoloģijas metodes.

Galvenās pētnieciskās intereses: ekonomikas prakses, starptautiskā uzņēmējdarbība, starpkultūru komunikācija, reģionālā un rurālā attīstība, tradicionālā un modernā mijiedarbe, lauku saimniecība, dzīvesveidi. Reģionālā specializācija: Latvija, Skandināvija.

Garēts Hamiltons

PhD FHEA, maģistra un doktora grādus antropoloģijā, bakalaura un maģistra grādus filoloģijā un pēcdoktorantūras sertifikātu ir ieguvis Daremas (Durham) Universitātē. Garēta doktora disertācija pievērsās patības retorikai postsociālisma Vācijā. Pēcākās publikācijas skar tādas tēmas kā dāvanas, preces, neoliberālisms un publiskā māksla, viņa pētnieciskajām interesēm esot saistītam arī ar Baltijas valstīm. Garēts ir Lielbritānijas Augstākās izglītības akadēmijas/Advance HE loceklis.

Garēts piedalījās Eiropas kultūras galvaspilsētas projektā Force Majeure, pievēršoties kaķiem Rīgā. Šobrīd Garēts ir postsociālisma sadaļas veidotājs Oksfordas tiešsaistes bibliogrāfijā.

Lasītie kursi bakalaura līmenī: Antropoloģijas metodes, Ekonomikas antropoloģija, Politikas antropoloģija, Mūsdienu antropoloģijas teorijas, Radniecības antropoloģija.

Lasītie kursi maģistra līmenī: Pieredze, patība, rīcībspēja, Patēriņa antropoloģija, Postsociālisms un antropoloģija, Eiropas etnogrāfija.

Kārlis Lakševics

Ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātes Kultūras un sociālās antropoloģijas studiju programmā. Pēdējā laikā veiktā pētnieciskā darbība aptver vides pārvaldības prakses un izglītības pieejamību personām ar invaliditāti. Neformālās izglītības un kritiskās pedagoģijas pieredzi guvis, vadot seminārus Global Education Network, pašlaik strādā arī e-apmācību dizainā. Kārlis ir Latvijas Antropologu biedrības valdes loceklis un vada antropoloģijas terminu tulkošanas darbnīcas.

Lasītie kursi: Vides antropoloģija, Ievads pilsētas etnogrāfijā, Attīstības antropoloģija, Reliģijas un rituāla antropoloģija, Sociālās un kultūras teorijas, Postmodernisms un antropoloģija.

Pētnieciskās intereses: politiskā ekoloģija, attīstības projekti, tiesības uz pilsētu, datu ekonomika.

Zane Linde-Ozola
Ilze Mileiko


Dr.philol., nesen pabeigusi doktorantūras studijas un ieguvusi filoloģijas doktora grādu, aizstāvot darbu „Auglība tradicionālajā un mūsdienu kultūrā Latvijā”. Pirms tam viņa ieguvusi maģistra grādu socioloģijā, specializējoties kvalitatīvajās pētījuma metodēs un sociālajā antropoloģijā.

Ilze pasniedz antropoloģijas bakalaura studiju programmā kopš tās dibināšanas. Pašlaik viņa vada kursus „Dzimtes un seksualitātes jautājumi antropoloģijā” un „Ievads mākslas antropoloģijā”. Viņa vada arī bakalaura darbus.

Ilze aktīvi piedalās arī dažādos lietišķajos un akadēmiskajos pētījumos. Pēdējie pētnieciskie projekti ir saistīti ar elastīgu bērnu uzraudzības pakalpojumu testēšanu un  ieviešanu un vardarbības rehabilitācijas pakalpojumu novērtēšanu. Viņa ir pētījusi arī citus jautājumus - tautas ataudzes un sabiedrības atjaunotnes jautājumus,  medicīniskās apaugļošanas un olšūnu donēšanas sociālie jautājumi, laulību šķiršanu un attiecību noturība  u.c. jautājumus.

Galvenās pētnieciskās intereses: biotehnoloģijas, seksualitāte, dzimte, ģimenes un demogrāfijas politika, vardarbība, totalitārie režīmi.

Māra Neikena

MHum., Latvijas Universitātes lektore Humanitāro zinātņu fakultātē, Kultūras un sociālās antropoloģijas bakalaura studiju programmā pasniedz kopš 2012. gada.
Māra Neikena ir Latvijas Universitātes Kultūras un sociālās antropoloģijas maģistrantūras absolvente. Iepriekš studējusi Sociālo zinātņu fakultātē, kur Erasmus apmaiņas studijās gūta pieredze arī Ģentes Universitātē Beļģijā. Nozīmīgākie pētnieciskie projekti, kuros Māra līdzdarbojusies saistīti ar Latvijas lauku attīstību, vides jautājumiem (Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes - Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas; GreenInfraNet), kā arī ir līdzdarbojusies dažādās radošās aktivitātēs (piem., pētniecība filmas „Pāri ceļiem un upei” tapšanā).

Lasītie kursi: Lietu antropoloģija, Etniskās kopienas, Dzīvnieki antropoloģijā, Ievads maņu un kustību antropoloģijā, Ievads antropoloģijas pētījumos, Ievads kultūras un sociālajā antropoloģijā, Antropoloģijas lauka darbs, Ekonomikas antropoloģija.
Interešu jomas: materialitāte, antrozooloģija, etniskā identitāte.

Artūrs Pokšāns

Ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātes Kultūras un sociālās antropoloģijas studiju programmā, kur Erasmus apmaiņas studijās gūta pieredze arī Kopenhāgenas Universitātē. Veiktie pētījumi saistīti ar personu ar invaliditāti nodarbinātību un izglītību un patvēruma meklētāju sociāla atbalsta infrastruktūru, atkarību rehabilitāciju jauniešu vidū, procesu atkarībām. Tāpat Artūrs piedalās dažādos ar ārpusģimenes aprūpi saistītos projektos sadarbībā ar starptautisko SOS bērnu ciematu asociāciju un Stratklaidas Universitāti Skotijā, kur viņš darbojas "Inspiring Children’s Futures" institūta Starptautiskajā konsultatīvajā padomē.

Lasītie kursi: Internets, tīkla etiķete un tiesiskais regulējums, Klasiskās antropoloģijas teorijas, Reliģijas un rituāla antropoloģija, Pētījuma ētika, Morāles antropoloģija, Praktiskā pētniecība I.

Pētnieciskās intereses: Atkarību jautājumi, postsociālisms, dzimte, vardarbība, valsts.

Aivita Putniņa

PhD., sociālantropoloģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore Humanitāro zinātņu fakultātē, Antropoloģijas studiju katedras vadītāja. Aivita ir abu antropoloģijas studiju programmu direktore.

Antropoloģijas izglītību ieguvusi Vītauta Dižā Universitātē Kauņā un Kembridžas Universitātē Lielbritānijā. Strādājusi arī daudzos pētnieciskos projektos par ģimeni, dzimti, sabiedrības līdzdalību, pilsētas plānošanu, biotehnoloģijām, seksuālo un reproduktīvo veselību, vardarbības novēršanu, kultūrprocesu. Konsultējusi starptautiskās un valsts institūcijas ārējās komunikācijas, kultūrpolitikas, sabiedrības integrācijas un nacionālās plānošanas jautājumos, kā arī sabiedriskās organizācijas dzimumu līdztiesības un vardarbības novēršanas jautājumos.

Bakalaura studiju programmā Aivita pasniedz ievada kursu sociālajā un kultūras antropoloģijā, bioloģiskajā antropoloģijā, kā arī vada lauka darba kursu un bakalaura darba semināru. Maģistra studiju programmā viņa pasniedz sociālo un kultūras teoriju, kā arī postmoderno teoriju kursu, antropoloģijas metodes un pētījuma ētiku un vada lauka darba kursu. No izvēles kursiem Aivita piedāvā kursu par vīriešiem un sievietēm sabiedrībā, slimību un veselību, biotehnoloģijām un Pjēra Burdjē teorijām.

Pēdējie pētnieciskie projekti ir saistīti ar vardarbības novēršanu (PVO ziņojums par vardarbību pret bērniem, 2018), ar procesu saistītām atkarībām un veselības aprūpes sistēmas kvalitātes izvērtējumu Latvijā.

Artūrs Tomsons

Dr. hist.  ir arheologs un LU HZF kopš 2013. gada docē kursa „Ievads bioloģiskajā antropoloģijā” arheoloģijas daļu kopā ar dr. Aivitu Putniņu.
Izglītību ieguvis Latvijas Universitātes vēstures un filozofijas fakultātē, profesionālo kvalifikāciju papildinājis arī ārpus Latvijas, tajā skaitā zemūdens arheoloģijā. Kopš 2007. gada strādā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arheoloģijas departamentā.

Kopš 2008. gada piedalījies un vadījis vairāk nekā 40 arheoloģiskajos izrakumos un izpētes darbos Latvijas teritorijā, tajā skaitā vadījis izrakumus starptautisku projektu ietvaros 2012. gadā projekta „Ecology of Crusading” un „Archaeology, Authority & Community: cooperation to protect archaeological heritage"(2013–2014. gadā).
Virknes zinātnisku publikāciju par dzelzs laikmeta un viduslaiku bruņojumu Baltijā kā arī eksperimentālo arheoloģiju autors. Biedrības „Latvijas Arheoklubs” vadītājs un Baltijas eksperimentālās arheoloģijas vasaras skolas organizators.

Kristians Zalāns

Ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātes Kultūras un sociālās antropoloģijas studiju programmā. Nozīmīgākie lietišķie pētījumi veikti, pētot personu ar invaliditāti un patvēruma meklētāju sociālā atbalsta infrastruktūras, pašvaldības pieejas klientu apkalpošanai, uzņēmējdarbības atbalsta instrumentus un pētnieku-uzņēmēju sadarbības tīklus viedpilsētas un biomedicīnas jomās.

Lasītie kursi: Ievads pilsētas etnogrāfijā, Attīstības antropoloģija, Morāles antropoloģija, Praktiskā pētniecība I.

Pētnieciskās intereses: varas attiecības pilsētā, attīstības problemātika, afekta teorija.